SNoK ir vieta, kur SOILGUARD ietvaros tiek attīstīta zināšanu kopražošana, un tās mērķis ir sasniegt visaugstāko līmeni, piemērojot prakses “Dabas devums cilvēkiem” (NCP), lai saglabātu augsnes bioloģisko daudzveidību un tās funkcijas.
SNoK sākas ar SOILGUARD partneriem un attīstās, projekta laikā integrējot dažādas ieinteresētās puses, piemēram, akadēmiskās aprindas, bioloģiskās daudzveidības tīklus, lauksaimniekus, zemes īpašniekus, lauksaimniecības nozari, politikas veidotājus, kopienu vadītājus, Nacionālo augsnes zinātnes laboratoriju un attiecīgās valsts aģentūras un starpvaldību organizācijas, piemēram, Globālo augsnes partnerību (GSP) un Globālo augsnes bioloģiskās daudzveidības iniciatīvu (GSBI), lai veicinātu Augsnes bioloģiskās daudzveidības un labklājības ietvarstruktūras (SBWF) potenciāla palielināšanu, lai tā kļūtu par nākotnes globālo standartu augsnes bioloģiskās daudzveidības un tās nozīmes novērtēšanai planētas un cilvēku labklājībai.
SNoK palīdzēs kopīgi izvērtēt un popularizēt lietotni SOILGUARDIANS, kas ir viens no projekta galvenajiem rezultātiem un kas kļūs par kopīgu zināšanu apmaiņas platformu, kuras sākotnējie lietotāji būs SNoK dalībnieki.
Jau no paša sākuma SNoK tiek īstenota iekļaujoša, uz problēmām orientēta, uz vairākiem dalībniekiem un vairākiem līmeņiem vērsta pieeja (balstīta uz starpdisciplināru pētniecību, TDR), ievērojot dzimumu līdztiesības,
Daudzu ar augsni saistīto ieinteresēto personu iesaistīšana (daudzu dalībnieku un daudz-līmeņu pieeja), lai nodrošinātu rezultātu kopradi, pilnveidošanu un līdzatbildību, tiek uzskatīta par būtisku, un tāpēc SOILGUARD ir vēlama starpdisciplināra pētniecība (TDR) kā vispārēja pieeja, kas jāievēro.
TDR attiecas uz pētniecības pieeju, kas risina reālas dzīves problēmas, pievēršas problēmu sarežģītībai, iesaistot dažādus dalībniekus, un rada zināšanas, kuras ir pārnesamas gan zinātniskajā, gan sabiedriskajā praksē (Pohl and Hirsch Hadorn 2007, Lang et al. 2012).
Attiecībā uz zināšanu radīšanu, TDR zināšanas tiek radītas kopīgi, kas nozīmē, ka zināšanu kopīgu radīšanu veic dažādu disciplīnu, nozaru un lēmumu pieņemšanas līmeņu eksperti, tostarp kopīgi formulējot problēmas, radot zināšanas, piemērojot tās gan zinātniskajā, gan sabiedriskajā praksē, kā arī savstarpēji kontrolējot zinātniskās stingrības, sociālās stabilitātes un praktiskās nozīmes kvalitāti (Polk, 2015).
Pētniecības aktivitātēs, atsevišķās programmās un projektos arvien vairāk iesaistās dažādas dalībnieku grupas, lai risinātu ilgtspējības problēmu sarežģītību, neskaidrību un nenoteiktību, ar ko mēs saskaramies šobrīd (Adler, et al., 2009). TDR bieži tiek izmantota projektos, kuru mērķis ir risināt šīs problēmas. Šī pieeja pārsniedz disciplīnu robežas un veido tiltu starp zinātni un praksi. TDR mērķis ir radīt visaptverošāku izpratni par ar ilgtspēju saistītām problēmām un izstrādāt uz praksi orientētus risinājumus to risināšanai (de Jong, et al., 2016; König, et al., 2013; Jahn, et al., 2012; Pohl & Hirsch Hadorn, 2008; Polk, 2014).
Rīcības grupas (AG) ir četras: 1- starp-biomu teritoriju tīkls, 2- prakses kopiena, 3- augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un politikas ieteikumi un 4- globālās augsnes novērtēšanas iniciatīvas (skatīt 2. attēlu) .
Katras grupas galvenie mērķi vispārīgi ir formulēti šādi:
- Starp-biomu teritoriju tīkls ir vērsts uz to, lai izprastu augsnes bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tās ieguldījumu daudzos ar augsni saistītos ekosistēmu pakalpojumos, piemēram, biomasas ražošanā un oglekļa sekvestrācijā.
- Prakses kopienas mērķis ir izveidot kopienu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu augsnes degradāciju, kā arī pievērsties diskusijai par ES nozīmi un konkrētam reģionam raksturīgo SSM panākumiem.
- Augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un politikas ieteikumi, pievēršas tiem ieteikumiem, kuru mērķis ir izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus par augsnes apsaimniekošanu, politiku un saglabāšanu, kā arī ieteikumus apspriež politikas veidotāji un citas ieinteresētās personas.
- Globālās augsnes novērtēšanas iniciatīvas mērķis ir nostiprināt efektīvu saikni starp SOILGUARD un galvenajām iniciatīvām augsnes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības jomā visā pasaulē, jau no paša sākuma īstenojot īpašus stratēģiskus pasākumus un veidojot sadarbības tīklus.
Attēls SNoK un darbību grupas
1. Starp-biomu vietņu tīkls
AG1 mērķis ir izprast pašreizējo augsnes bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tās ieguldījumu dažādos augsnes ekosistēmu pakalpojumos, piemēram, biomasas ražošanā un oglekļa piesaistīšanā. Tas tiks izpildīts pasaules mērogā, nosakot augsnes bioloģisko daudzveidību un augsnes daudzfunkcionalitāti 200 teritoriju tīklā, kas aptver 10 dažādas valstis. Šīs rīcības grupas konkrētie mērķi ir šādi:
- Kopīgi apstiprināt un saskaņot augsnes paraugu ņemšanas protokolus augsnes bioloģiskās daudzveidības un daudzfunkcionalitātes novērtēšanai.
- Noteikt augsnes bioloģiskās daudzveidības un augsnes daudzfunkcionalitātes statusu katrā teritorijā.
- Izveidot savstarpēju tīklu, t. i., starp-biomu teritoriju tīklu.
SOILGUARD mērķis ir neaprobežoties tikai ar zinātniski pamatotiem pētījumiem un iekļaut inovāciju un uz problēmām balstītas zinātnes atziņas, ieviešot sociālās inovācijas darbībā. Dažādu dalībnieku, piemēram, lauksaimnieku, zemes īpašnieku, kooperatīvu un zinātnieku, iesaistīšana veicinās AG1 mērķu sasniegšanu. Šajā AG vēlamais iesaistes līmenis ir konsultatīvais/līdzdalības līmenis.
2. Prakses kopiena
AG2 mērķis ir izveidot prakses kopienu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu zemes degradāciju. Tā arī koncentrējas uz diskusiju par daudzpusīgu vides pakalpojumu (ES) nozīmi un reģionam specifiskas ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses (SSM) panākumiem, lai saglabātu augsnes bioloģisko daudzveidību un maksimāli palielinātu augsnes daudzfunkcionalitāti.
AG2 galvenais mērķis ir saistīts ar koprades procesa veicināšanu prakses kopienā, kas nepieciešams, lai:
- Kopīgi apstiprinātu pierādījumu ķēdes, kas integrē projekta dažādās dimensijas, lai atspoguļotu reģionam raksturīgos ieguvumus un iespējamos kompromisus/ sinerģijas starp augsnes dabas kapitālu, ar augsni saistīto ES un sabiedrības labklājību dažādos sociāli ekoloģiskos kontekstos.
- Kopīgi izstrādātu lietotni SOILGUARDIANS.
Šajā ziņā AG2 īpaši uzsver lauksaimnieku, zemes īpašnieku un kooperatīvu iesaistīšanu sadarbības veidā.
3. Augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un politikas ieteikumi
AG3 pievērsīsies augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un politikas ieteikumiem, lai izstrādātu zinātniski pamatotus ieteikumus par augsnes apsaimniekošanu, politiku un saglabāšanu laikā, kad šos ieteikumus apspriež politikas veidotāji un citas attiecīgās ieinteresētās personas. Pieeja ir izprast augsnes bioloģisko daudzveidību un tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu kā uz dabu balstītu risinājumu.
No ieinteresētajām personām prasītais iesaistīšanās līmenis būs sadarbības līmenī, koncentrējoties uz izpratni par pašreizējiem šķēršļiem politikas īstenošanai un izstrādāto ieteikumu kopīgu radīšanu un kopīgu apstiprināšanu. Tā tiks iesaistīta atbalsta sniegšanā attiecīgajām dalībvalstu saistībām saskaņā ar Globālo augsnes partnerību un ar augsni saistītās Eiropas Zaļā kursa politikas īstenošanā.
Saskaņā ar šo AG tiks veicināti ieguldījumi, tehniskā sadarbība, politika, izglītība, informētība un izplatīšana augsnes jomā, kā arī saskaņotas metodes, mērījumi un rādītāji augsnes resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un aizsardzībai.
4. Globālās augsnes novērtēšanas iniciatīvas
AG4 mērķis ir nostiprināt efektīvu saikni starp SOILGUARD un galvenajām iniciatīvām augsnes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības jomā visā pasaulē, jau no paša sākuma īstenojot īpašus stratēģiskus pasākumus un veidojot sadarbības tīklus. Ieinteresētās personas, ko sasniedz šī grupa, ir akadēmiskās aprindas, augsnes un bioloģiskās daudzveidības tīkli (piemēram, GSP, IPBES, GSBI, Soil BON, ITPS, Ekosistēmu pakalpojumu partnerība, Globālā augsnes kultūraugu mikrobioma un Globālā mežsaimniecības bioloģiskās daudzveidības iniciatīva), FAO, JRC un citas kopīgas iniciatīvas un līdzīgi projekti.
AG4 mērķis ir izveidot un uzturēt alianses ar dažādām augsnes iniciatīvām visā pasaulē, maksimāli palielinot kopīgas iniciatīvas un sadarbības pasākumus un saskaņojot metodes, mērījumus un rādītājus. Galvenais ir ļaut esošajiem tīkliem strādāt kopā un dot iespēju dažādiem tīkliem palielināt to ietekmi un nodrošināt to ieguldījuma redzamību.
Tīklu partneru iesaistes stiprināšana un potenciālo jauno partneru uzrunāšana, esošo tīklu piemēru izmantošana u. c. palīdz sasniegt mērķi saskaņot metodes, mērījumus un rādītājus ilgtspējīgai augsnes apsaimniekošanai. Palielinoties iesaistei šādos tīklos, iesaistās arvien vairāk ieinteresēto personu grupu no attiecīgajām jomām un nozarēm.
Pēc tam AG4 pievēršas globālām augsnes novērtēšanas iniciatīvām, piemēram, FAO ziņojumam par stāvokli pasaules augsnes bioloģiskās daudzveidības jomā.
SNoK būs vieta, kur kopīgi veidot un īstenot Iesaistīšanās stratēģiju un SBWF (integrēt SP dokumenta un sistēmas saikni).
SNoK un SP kopradē izmantotā metodoloģija tiks izstrādāta, lai sasniegtu SOILGUARD projektā izvirzītos mērķus, kas ietverti 1. tabulā; šajā tabulā aprakstīti SOILGUARD galvenie mērķi un rezultāti, kā arī darba grupas un to saistība ar rezultātiem.
GALVENIE MĒRĶI |
GALVENAIS MĒRĶIS |
|---|---|
| Galveno zināšanu trūkumu novēršana saistībā ar bioloģisko daudzveidību un ar augsni saistītiem ekosistēmu pakalpojumiem. | Radīt pierādījumus, lai aizpildītu zināšanu nepilnības un kvantitatīvi noteiktu neilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu. |
| Kopīgi izveidot konceptuālu un analītisku sistēmu, kas varētu kļūt par globālu standartu turpmākajiem augsnes bioloģiskās daudzveidības stāvokļa novērtējumiem un tās ieguldījumam augsnes daudzfunkcionalitātē un cilvēku labklājībā. | Šī sistēma tiks apstiprināta inovatīvā eksperimentālā projektā, apvienojot vairākas izpētes vietas dažādos biomos un reģionālos zemes degradācijas gradientos ar klimata pārmaiņu in situ simulācijām. |
| REZULTĀTI | |
| Galvenie rezultāti | Ar iznākumu saistītās darba grupas |
| i) Visas kopīgi radītās zināšanas tiks izplatītas, izmantojot SOILGUARDIANS – prognozēšanas rīku, kas balstīts uz cēloņsakarībām starp augsnes bioloģisko daudzveidību, augsnes daudzfunkcionalitāti un labklājību, lai atbalstītu ieinteresētās personas pārejā uz ilgtspējīgu pārvaldību. | WP1 SOILGUARD zināšanu tīkls
WP2 Augsnes bioloģiskās daudzveidības stāvoklis un augsne Daudzfunkcionalitāte WP3 Klimata stresa faktoru ietekme uz augsnes bioloģisko daudzveidību un augsnes daudzfunkcionalitāti WP4 Ar augsni saistīto ekosistēmas pakalpojumu novērtēšana WP5 Ar augsni saistīto ekosistēmu pakalpojumu sniegšanas, vērtības un labklājības prognozēšana, pamatojoties uz augsnes bioloģisko daudzveidību. |
| ii) SOILGUARD zināšanu tīkls un savienojamība, ko nodrošina lietotne SOILGUARDIANS, radīs inovāciju ekosistēmu, lai lietotāji varētu demonstrēt, mācīties un dalīties pieredzē. |
WP1 SOILGUARD Network of Knowledge WP4 Valuation of soil-mediated ecosystem services WP5 Prediction of soil-mediated ecosystem services delivery, value and wellbeing based on soil biodiversity |
| iii) SOILGUARD kopīgi izstrādās uz pierādījumiem balstītus saglabāšanas ieteikumus ES un starptautiskā līmeņa politikai un sistēmām un atbalstīs dalībvalstu saistības saskaņā ar Globālo augsnes partnerību. | WP1 SOILGUARD zināšanu tīkls
WP6 Augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšana |
SOILGUARD iesaistīšanās stratēģijas mērķi ir šādi:
- Iegūt visaptverošu priekšstatu par augsnes bioloģiskās daudzveidības stāvokli saistībā ar trim galvenajām problēmām: zemes degradācija, neilgtspējīga augsnes apsaimniekošana un klimata pārmaiņas.
- Izstrādāt eksperimentālu plānu, kas vērsts uz to, lai izprastu īpašos SSM ieguvumus reģionā augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ar augsni saistīto ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanai pašreizējos un nākotnes vides apstākļos.
Panākt tādu lauksaimnieku, zemes īpašnieku, kooperatīvu un zinātnieku un citu iesaistīto pušu līdzdalības līmeni, kas sākas ar problēmas definēšanu un datu vākšanu.
